Kokmateriāli būvniecībai

• Būvniecībai paredzētos kokmateriālus var iedalīt šādās kategorijās:
• celtniecības kokmateriāli - bieži iebūvēti, koka ēkās izmantoti visvairāk;

  Celtniecības kokmateriāli

  Celtniecības kokmateriāli koka ēkā veido vairāk nekā pusi no kopējā apjoma. Koka būvju nesošajās daļās izmanto kokmateriālus, kuru kvalitāte atbilst konstrukciju kokmateriāliem noteiktajām prasībām. Celtniecībā galvenokārt tiek izmantoti ēvelēti egles kokmateriāli izmantošanas mērķim atbilstošos izmēros un kvalitātē.

• konstrukciju kokmateriāli,ko izmanto nesošo konstrukciju daļās;

  Konstrukciju kokmateriāli

  Nesošajās konstrukcijās jāizmanto pēc stiprības šķiroti kokmateriāli. Šķirošanai jābūt veiktai gan vizuāli, gan mehāniski. Arī tapu salaidumu kokmateriālus, ar atsevišķiem izņēmumiem, var izmantot nesošajās konstrukcijās kā konstrukciju kokmateriālus.

• apdares kokmateriāli, ko izmanto iekštelpu un ārsienu paneļiem, kā grīdas materiālu, garenfrēzētu kokmateriālu un līstes. Parasti tiem tiek izvirzītas augstas laba izskata un dizaina prasības;

  Apdares kokmateriāli

  Apdares produkcijas ražošanai bieži vien izmanto augstākās kvalitātes kokmateriālus, īpaši tur, kur ir redzama virsma. Iekštelpās parasti izmanto gan priedi, gan egli, savukārt āra apstākļos - gandrīz tikai egli. Paneļu dēļus izmanto sienu un griestu apdarei gan iekštelpās, gan ēkas ārpusē.
  Kā apšuvuma dēļus ārsienām parasti izmanto zāģmateriālus, kas satur kodolkoksni (centrālie kokmateriāli). Kokmateriāli var būt zemākās šķiras. Apšuvuma dēļus ar neēvelētu virsmu var krāsot ar lielāko daļu krāsu. Ja kokmateriāla virsma ir ēvelēta, to nevajadzētu krāsot ar pigmentu krāsu (kas iegūta, sajaucot krāsas pigmentu ar ūdeni). Lai virspusē nebūtu plaisu, paneļu dēļi tiek apstrādāti tā sauktās sausās ēvelēšanas procesā. Tas nozīmē, ka kokmateriālus ēvelē pēc tam, kad tie ir izžuvuši. Garumošana notiek ar lentzāģi vai ripzāģi kopā ar profilzāģēšanu.

  Paneļiem, ko izmanto iekštelpās sienām un griestiem, vajadzētu lietot zemākās šķiras priedes vai egles kokmateriālus. Ar profilzāģēšanu, piemēram, gropēšanu, fāzēšanu vai noapaļošanu, var saražot dažādu paneļu tipus lielā izvēlē. Kokmateriālus ar ēvelētām virsmām ražo no zemākās šķiras priedes koksnes.

  Līstes no masīvkoka ražo daudz dažādos profilos un izmēros.
  Ja izmanto sedzošu krāsojumu vai pārklāšanu ar foliju, pietiekamas ir arī B šķiras līstes.

  Skujkoku masīvkoksnes grīdas segumiem izmanto gan priedes, gan egles koksni. Dažādu ražotāju koksnes kvalitāte un izskats var atšķirties. Grīdas dēļus no gludi spundētiem kokmateriāliem ražo zemākajā šķirā. Kā izejmateriāls parasti tiek izmantoti centra kokmateriāli, tā nodrošinot, ka priedes koksnes grīdas virspusē ir redzama kodolkoksne.

  Lai grīda labi saglabātu nepieciešamo mitruma saturu, ir svarīgi, lai to neieklātu telpā, pirms tajā nav sasniegta atbilstošā lietošanas stadija. Tas palīdz izvairīties no nevēlama spriegojuma vai spraugu veidošanās. Grīdas dēļu kvalitātes materiāls ir jāžāvē līdz apmēram astoņu procentu mitruma saturam.

• veidņu kokmateriāli, ko izmanto kā profilus betona konstrukciju formu iegūšanai;

  Veidņu kokmateriāli

  Betona konstrukciju formu veidošanā parasti izmanto zemākas šķiras kokmateriālus nekā celtniecībā. Parasti kokmateriālus liek ar zāģēto pusi pret betonu.

• darba sastatnēm paredzētie kokmateriāli, ko izmanto sastatņu izgatavošanai;

  Kokmateriāli sastatnēm

  Sastatnēm jāizmanto kokmateriāli, kas atbilst konstrukciju kokmateriāliem izvirzītajām prasībām, un tie var būt arī lietoti.

• galdniecības kokmateriāli - logu rāmji, durvis, kāpnes un interjera detaļas.

  Kokmateriāli galdniecībā

  Galdniecībā kokmateriālus izmanto dažādiem mērķiem, piemēram, logu rāmju, durvju, kāpņu izgatavošanai. Parasti tiek izmantota priede - gan tāpēc, ka šo koksni var apstrādāt, iegūstot augstāku kvalitāti, gan arī tāpēc, ka priedes kodolkoksne ir izturīga un piemērota izstrādājumiem, kas atrodas arī ārā, virs zemes līmeņa.

  Kokmateriālus galdniecības vajadzībām parasti sazāģē 50, 63 vai 75 mm biezumā. Platums var būt no 100 līdz 200 mm. Logu rāmju gatavošanai izmanto centra kokmateriālus, lai tajos lielākā daļa koksnes būtu kodolkoksne. Dažreiz koksne ap kodolu tiek nozāģēta. Dēli, kas satur kodolu, sauc par kodola dēli.

  Sākotnējos izmērus var ne tikai samazināt, bet arī palielināt - lielākā gabalā kopā salīmējot mazāku izmēru kokmateriālus.

  Turklāt līmēšanas tehnoloģiju izmanto, piemēram, lai lielu izmēru kokmateriāli neplaisātu. Tāpat tā ir iespējams izvairīties no tādām formas izmaiņām kā saliekšanās, savērpšanās u.c. vai samazināt to rašanās risku. Šis aspekts ir īpaši nozīmīgs logu rāmju un durvju ražošanā, jo šiem izstrādājumiem ir jābūt blīviem.

Visbiežāk izmantotā ir egles koksne. Izņēmums ir ēvelēti apdares kokmateriāli un galdniecības kokmateriāli, kas lielākoties ir no priedes.

Kokmateriālu izmēru precizitāti uzlabo, tos apstrādājot garenfrēzmašīnās. Noteiktas produktu grupas vienlaikus ar ēvelēšanu tiek arī profilētas.

Kokmateriālu kvalitāti bieži nosaka, tos sašķirojot tirdzniecībai saskaņā ar, piemēram, uzņēmumam specifisku šķirošanas veidu. Var tikt izmantots arī Eiropas standarts EN 1611-1 vai kokmateriālu šķirošana pēc to stiprības.

Pēdējos gados kokmateriālu šķirošana notiek atkarībā no dažādiem to izmantojuma veidiem. Produkciju apzīmē pēc tās izmantošanas mērķa un izmēriem: sienas profili - 45 x 120 mm, veidņu kokmateriāli - 45 x 95 mm vai nesošās līstes - 45 x 70 mm utt. Dažādu piegādātāju kokmateriālu kvalitāte var nedaudz atšķirties.