Iedzīvotāju aptauja atklāj neizmantotas iespējas klimata izmaiņu mazināšanā

Šā gada oktobrī pēc biedrības "Zaļās mājas" pasūtījuma pētījumu aģentūra "M9" veica vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotāju aptauju, noskaidrojot viņu viedokli par globālo sasilšanu un klimata izmaiņām, kā arī iespējamajiem risinājumiem un ikdienas paradumu maiņu, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz klimatu. Aptaujas rezultāti norāda uz iedzīvotāju atbalstu klimata izmaiņu samazināšanai, vienlaikus iezīmējot vairākas iespējas, kas netiek pilnvērtīgi izmantotas situācijas risināšanai.

92% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju novērojuši klimata izmaiņas
91% respondentu atzinuši, ka globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu jautājums viņiem šķiet aktuāls. 92% aptaujāto atzīst, ka ir personīgi pamanījuši klimata izmaiņas pēdējo 20 gadu laikā. Lūgti atbildēt, kādas tieši izmaiņas pamanītas, lielākā daļa no aptaujātajiem - 67% novērojuši, ka ziemas kļuvušas siltākas un īsākas, 12% norāda, ka laika apstākļi vairs neatbilst gadalaikam.

„Nav vairs īstas, sniegiem bagātas ziemas. Tās nomainījis „mūžīgais slapjdraņķis". (..) Mans bērns nezina, ko nozīmē distanču slēpes un, ka manā bērnībā ar tādām pavadījām katru nedēļas nogali," komentē viens no aptaujas dalībniekiem.

Izprot CO₂ izmešu kaitējumu atmosfērai, bet tikai puse aptaujāto apstiprina personīgo ieguldījumu to samazināšanai
Kā norāda vairāki zinātniski pamatoti pētījumi, kopš rūpnieciskās revolūcijas pirmsākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas atmosfērā ir strauji pieaugušas, galvenokārt uz CO₂ (oglekļa dioksīda) rēķina.* To izprot arī 90% Latvijas iedzīvotāju, norādot, ka atmosfēras piesārņojums ir ļoti cieši saistīts vai drīzāk saistīts ar CO₂ izmešiem.

Analizējot iedzīvotāju atbalstu un personīgo ieguldījumu izmešu daudzuma samazinājumam, noskaidrots, ka kopumā lielākā daļa 47% mēdz veikt kādas darbības CO₂ izmešu samazinājumam (12% to attiecina uz katru dienu, 35% - reizēm). Tomēr salīdzinoši liela daļa aptaujāto - 41% uz šo jautājumu atbild noliedzoši.

Oglekļa dioksīda izmešu samazinājumu saredz tiešā veidā, ne pastarpināti
Lūgti brīvā formā norādīt savas darbības, ko iedzīvotāji saista ar CO₂ samazināšanu, lielākā daļa aptaujāto(62% respondentu) norāda, ka lieto mazāk vai vispār nelieto auto, tā vietā izvēloties sabiedrisko transportu. Citas mazāk populāras atbildes ir - nededzinu atkritumus (9%), šķiroju atkritumus (6%) un nelietoju pūšamos dezodorantus (6%).

Kā komentē biedrības „Zaļās mājas" valdes priekšsēdētājs Andis Bunkšis, iespējams, šādas atbildes skaidrojamas ar iedzīvotāju vizuālu izpratni, ka „jāsamazina viss, kas acīmredzami izkūp gaisā", sākot no dezodoranta un beidzot ar rūpnīcu dūmiem. „Šāda veida pieeja, lai gan atbalstāma, tomēr neatspoguļo visu, ko varam darīt klimata labā. Vienkāršs piemērs: ik dienas veicam dažādus pirkumus. Izvēles brīdī vērts padomāt, no kurienes šis produkts ir nācis, cik daudz enerģijas ieguldīts produkta ražošanā, cik tālu tas transportēts, kā uzglabājams un vai pēcāk ir pārstrādājams, neradot vajadzību pēc jauniem resursiem. Visi šie faktori ietekmē to, cik liels ir izmešu daudzums, ko rada konkrētais produkts."

Apstiprina videi draudzīgu produktu izvēli
Pozitīvāku skatījumu uz situāciju sniedz aptaujas fakts, kas apliecina, ka lielākā daļa respondentu (45% gandrīz vienmēr un 10% vienmēr) iepērkoties dod priekšroku videi draudzīgu produktu un pakalpojumu izvēlei. Lūgti norādīt, kurās produktu grupās aptaujātie izvēlas videi draudzīgus produktus vai pakalpojumus, pārliecinoši lielākā daļa (84% no tiem aptaujātajiem, kas norādīja, ka dod priekšroku videi draudzīgiem produktiem) atzīmē pārtiku.

„Tas, kā ietekmējam vidi, vislielākajā mērā atkarīgs no tā, kā pārvietojamies, ko ēdam un kādās mājās dzīvojam. Kā ilgtspējīgas būvniecības veicinātājs, vēlos izcelt tieši trešo aspektu, kam sabiedrībā netiek pievērsts pietiekami daudz uzmanības," uzsver A. Bunkšis. Saskaņā ar aptaujas datiem, tikai 28% no tiem aptaujātajiem, kuri dod priekšroku videi draudzīgiem produktiem (kopā 55%) apstiprina, ka dod priekšroku videi draudzīgiem būvmateriāliem.

Jāpārskata vēl neizmantotās iespējas
„Ja mums patiesi rūp, ko aiz sevis atstājam pārvietojoties, cik kvalitatīvu un videi draudzīgu pārtiku ēdam, mēs nevaram palikt vienaldzīgi, zinot, cik daudz enerģijas un neatjaunojamu un nepārstrādājamu resursu tiek patērēts būvējot un apsaimniekojot ēkas. Īpašu uzmanību tam vajadzētu pievērst publiskajā sektorā, kur līdz šim zaļā iepirkuma politika tiek īstenota minimāli," norāda A.Bunkšis.

„Aprēķināts, ka koka ēku skaita palielināšana Eiropā par 10% izraisītu pietiekamu ekonomiju, lai nodrošinātu CO₂ samazinājumu par 25%, kā to nosaka Kioto protokols.** Latvijā, kas bagāta ar atjaunojamiem mežu resursiem, turpinām priecāties par ēku būvi vai remontu no mākslīgiem materiāliem un apkuri, kas balstīta uz izsīkstošiem resursiem. Šādi un līdzīgi paradoksi liek domāt, ka ierastie priekšstati, kā reāli palīdzēt klimatam, ir jāpārskata."

*, ** Izmantoti dati no Eiropas Parlamenta atbalstītas grāmatas "Samaziniet klimata izmaiņas: lietojiet koksni!" (Eiropas Kokapstrādes nozares konfederācija (CEI-Bois), 2006.