Diskusijas
Ekomarķējums - zīme (zīmols), kas apzīmē to, ka produkts atbilst kādiem noteiktiem vides un/vai sociālajiem kritērijiem, var būt labs zaļā iepirkuma palīglīdzeklis. Ekomarķējumam, lai tas būtu uzticams, ir jāatbilst vairākiem principiem:
- to piešķir neatkarīga kompetenta institūcija, izstrādātie kritēriji ir publicēti un publiski pieejami, pirms tam ietverot ieinteresēto pušu pārstāvju (ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi, valsts un nevalstiskās patērētāju tiesību aizsardzības un vides aizsardzības organizācijas u.c.) viedokļus un komentārus;
- apliecina, ka ir novērtēta produkta (vai pakalpojuma) ietekme uz vidi visā tā dzīves ciklā (no resursu izmantošanas līdz utilizācijas posmam);
- paredz kritēriju izstrādi, pamatojoties uz zinātnisku pētījumu datiem, vadoties pēc dzīves cikla novērtējuma metodoloģijas.
Veidojot konkursa nolikumu, pasūtītājs var izmantot kritērijus, kas iekļauti ekomarēķēju nosacījumos, taču nedrīkst noteikt, ka piegādātajai precei ir jābūt ekomarķējumam. Tas visdrīzāk tiks uzskatīts par diskriminējošu un konkurenci ierobežojošu prasību. Taču atsevišķu, pasūtītājam būtiskāko, kritēriju izmantošana ir viens no labākajiem un drošākajiem veidiem vides nosacījumu iekļaušanai iepirkuma procedūrās. Kā alternatīvu var noteikt, ka precei ir jāatbilst kādam ekomarķējumam, piemēram, Eiropas Savienības Ekopuķītei, jeb ekvivalentām prasībām. Ar šo saprotot, ka pasūtītājs Ekopuķītes marķējumu pieņems kā apliecinājumu prasību izpildei, bet piegādātājam ir jādod iespēja pierādīt savu atbilstību prasībām arī izmantojot jebkuru citu sertificētu metodi.




Šajā gadījumā es ieteiktu gan pašvaldībām, gan uzņēmējiem, pašiem veicināt zaļo iepirkumu attīstību, kā arī sekmēt tādā veidā zaļā dzīvesveida attīstību visos sabiedrības līmeņos.
Jo kā pēdējā laikā ir novērojams, sabiedrībai arī ir ar vien atvērtāka zaļu ideju ieviešanai savā ikdienas dzīvē.