Daudzdzīvokļu māja ir jāuzskata par sistēmu kopumu, kuras ir grūti izdalīt atsevišķi. Dzīvoklis nav atsevišķa sala jūrā, bet gan ēkas sastāvdaļa. Tāpēc pasākumi ir jāveic visai ēkai kopumā.

Ja ēkas iedzīvotāji nevar vienoties savā starpā, tad, protams, ir jāsāk ar sevi. Pirmais un galvenais - sākt analizēt savus dzīves apstākļus, lai saprastu, vai jūs izmantojiet siltumu lietderīgi.

Visbiežāk sastopamās situācijas liecina, ka gadījumos, kad dzīvoklī siltums tiek pievadīts vairāk nekā nepieciešams, iedzīvotāji tur vaļā logus. Ļoti bieži tas tiek definēts, kā: „Man trūkst gaisa", bet faktiski cilvēkam vienkārši ir par karstu. Tādā gadījumā ir jāregulē siltuma padeve no radiatora vai konvektora. Pareizi būtu izdarīt izmaiņas visas mājas apkures sistēmai, uzliekot automātiskos termoregulatorus dzīvokļos. Ja māja nespēj vienoties par šādu pasākumu, tad katrs iedzīvotājs var samazināt kopējo siltuma patēriņu ēkā, uz sildķermeņiem uzliekot kādu termopretestību (piemēram, apklājot radiatorus ar segu).

Siltuma zudumus no dzīvokļa radiatoriem var samazināt, uzliekot atstarotājus aiz radiatoriem. Tādā gadījumā būtiski samazināsies siltuma plūsma caur sienu no virsmas aiz radiatora. Papildus efekts šajā gadījumā ir siltums, kas nonāk telpā no atstarotāja virsmas.

Cits pasākums siltuma zudumu samazināšanai ir logu nomaiņa. Tikai šajā gadījumā vienlaicīgi jādomā par ventilācijas problēmām.

Šobrīd Latvijā populāra ir ārsienas siltināšana no iekšpuses. Šo pasākumu jāvērtē ļoti kritiski. Viss atkarīgs no kvalitātes un iedzīvotāju uzvedības dzīvoklī. Tas nav vienkāršs pasākums un var novest pie ārsienu izsalšanas un bojāšanās.