CO₂ izmešu samazināšana

Lai nepieļautu tālāku CO₂ koncentrācijas pieaugumu atmosfērā, ir nepieciešams samazināt esošo emisiju daudzumu par vairāk nekā 40%.

Tā kā pārliecinoši lielākā daļa enerģijas, kas nepieciešama modernās sabiedrības uzturēšanai, tiek iegūta no fosilajiem izrakteņiem (oglēm, naftas, gāzes u.c.), emisiju samazināšana tik ievērojamos apjomos prasītu nepieņemami strauju dzīvesveida pārmaiņu un enerģijas patēriņa samazinājumu.

Tātad pasākumi, kas nepieciešami, lai stabilizētu siltumnīcefekta gāzu emisijas, ir pretrunā ar mūsdienu industriāli kapitālistiskās sabiedrības dzīves modeli. Taču klimata izmaiņas ir pārāk svarīgs process, lai vienkārši gaidītu, kad to risināšana kļūs ekonomiski izdevīga.

Kioto protokols

Starptautiskais Kioto protokols, kas tika parakstīts 1997. gadā, ir nozīmīgs solis uz atmosfēras piesārņojuma samazināšanu.

Sākotnējā līguma versija paredzēja, ka rūpnieciski attīstītajām valstīm, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, laika posmā no 2008. gada līdz 2012. gadam bija jāsamazina savu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms vidēji par 5,2%. Papildus oglekļa dioksīdam, protokolā iekļauti arī metāns (CH₄), slāpekļa oksīds (N₂O), kā arī rūpnieciskās gāzes hidrofluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC) un sēra heksafluorīds (SF₆).

Viens no nosacījumiem, ko Kioto protokols paredz, ir tas, ka vairākiem tūkstošiem rūpnīcu un elektrostaciju tiek izsniegtas noteiktas emisijas daudzuma kvotas. Ja tās tiek pārsniegtas, uzņēmumam ir iespējams iegādāties papildus kvotas vai maksāt soda naudu. Vienlaikus, ja kvotas netiek iztērētas, tās iespējams pārdot citiem uzņēmumiem.

Tomēr, lai protokols stātos spēkā, tas bija jāratificē pietiekamam skaitam industriāli attīstīto valstu, kuru CO₂ izmešu apjoms sasniegtu 55% no kopējā daudzuma. Diemžēl ASV, kuras emisiju apjoms ir 36,1% no kopējā, atteicās protokolu parakstīt un vēlāk vispār izstājās no tālākām sarunām. Tikai 2005. gada 16. februārī Kioto protokols varēja stāties spēkā, kad Krievija, kuras emisiju daļa ir 17,4%, kļuva par 141. valsti, kas parakstīja to.

Informācijas sagatavošanā izmantota grāmata "Samaziniet klimata izmaiņas: lietojiet koksni!" (Eiropas Kokapstrādes nozares konfederācija (CEI-Bois), 2006).