Koksnes oglekļa aprites cikls
Ogleklis vidē ir sastopams dažādos oglekļa rezervuāros. Izšķīdinātā veidā tas atrodams okeānos, dzīvu un mirušu augu un dzīvnieku biomasā, atmosfērā, kur tas pārsvarā ir oglekļa dioksīda formā, kaļķakmenī, oglēs un citur.
Oglekļa apmaiņa starp dažādiem oglekļa avotiem un piesaistītājiem notiek nepārtraukti. Šo procesu sauc par "oglekļa aprites ciklu". Tā kā lielākā daļa oglekļa apmaiņas reakciju attiecas uz CO2, tad cikla elementi, ko mēs pazīstam kā oglekļa piesaistītājus, patiesībā ir oglekļa dioksīda piesaistītāji. Šie cikla elementi var piesaistīt CO2 un samazināt tā koncentrāciju atmosfērā.
Katru gadu cilvēce novada atmosfērā 7900 miljonus tonnu oglekļa, savukārt oglekli absorbējošas ekosistēmas šobrīd ir spējīgas piesaistīt tikai apmēram 4600 miljonus tonnu oglekļa.
Šī disproporcija ir tik liela, ka šobrīd vairs nepietiek tikai ar oglekļa avotu samazināšanu, kā tas noteikts Kioto protokolā. Ir jāpaplašina arī oglekli absorbējošas ekosistēmas. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā to izdarīt, ir palielināt koksnes izmantošanu.
Koksne ir atjaunojams izejmateriāls ar plašām pielietošanas iespējām gan ēku celtniecībā, gan interjera izstrādē, gan citviet. Izprotot oglekļa aprites cikla principus, jāievēro arī koksnes izmantošanas secība. Tā iespējams gūt vislielākās priekšrocības.
Kokmateriālu un koksnes izstrādājumu ražošanas procesā atlikumu ir ļoti maz vai nav vispār, jo gandrīz visu produkciju izmanto kā izejmateriālu vai kā enerģijas avotu. Zāģmateriālu un atgriezumu ražošanas laikā radušās kokskaidas un zāģu skaidas iespējams izmantot siltuma un enerģijas ražošanai, žāvēšanas krāsnīm un citām operācijām, kā arī skaidu plātņu vai celulozes un papīra ražošanai. Pieaug arī interese par šā enerģijas avota izmantošanu spēkstacijās uz biomasas degvielas bāzes.
Dzīves cikla beigās koksni vai koksnes izstrādājumus var izmantot atkārtoti, pārstrādāt un izmantot kā oglekļa neitrālu enerģijas avotu, tādējādi paaugstinot koksnes izmantošanas efektivitāti.
Vidējais ēkās izmantotās koksnes kalpošanas laiks ir atkarīgs no reģionos pieņemtās prakses un vietējiem apstākļiem, piemēram, klimata. Pat pēc gadu simtiem ilgas izmantošanas koka sijas, grīdas segumus un citas materiālus no koksnes var atkārtoti izmantot jaunās ēkās, saglabājot tās sākotnējā veidā vai aizvietojot ar tām jaunus koka izstrādājumus un videi mazāk draudzīgus materiālus.
Informācijas sagatavošanā izmantota grāmata "Samaziniet klimata izmaiņas: lietojiet koksni!" (Eiropas Kokapstrādes nozares konfederācija (CEI-Bois), 2006).
