Eiropas un Latvijas mežu apjoms pieaug

Pretēji uzskatam, ka pastāv tieša sakarība starp lielāku koksnes izmantošanu un mežu apjoma samazināšanos, plašāka koksnes izmantošana labvēlīgi ietekmē mežu apsaimniekošanu un paplašināšanu.

Protams, ir jāievēro atšķirības starp tropu vai subtropu mežiem un mērenā klimata joslas mežiem. Tropu un subtropu mežu platības patiešām strauji samazinās iedzīvotāju skaita pieauguma, nabadzības un institucionālo kontroles mehānismu trūkumu dēļ.

Attiecībā uz mērenās joslas mežiem, konkrēti - Eiropā, situācija būtiski atšķiras. Katru gadu Eiropas mežu platības palielinās par 510 000 hektāriem, un kokapstrādes nozare izmanto tikai 64% no ikgadējā mežu pieauguma apjoma. Tātad Eiropā pieejamās koksnes apjoms nepārtraukti pieaug.

Eiropā (pat neieskaitot Krieviju) mežaudzes krājumi katru gadu palielinās par 346 miljoniem m3. Tas ir pieaugums, kas gandrīz līdzvērtīgs vienai ģimenei paredzētas jaunas koka mājas uzcelšanai ik sekundi.

44 Eiropas valstīs kopējā mežu platība ir 1000 miljoni hektāru, kas atbilst 1,42 hektāriem (vairāk par divu futbola laukumu platību) uz vienu cilvēku.

Latvijā mežu atjaunošanās notiek gan dabiskā veidā, gan mākslīgi. Katra nocirstā koka vietā tiek iestādīti divi jauni. Dabisko faktoru un cilvēka darbību rezultātā meža platību īpatsvars kopš 20. gadsimta 20. gadiem līdz mūsdienām ir vairāk nekā divkāršojies. Latvijā meži šobrīd aizņem 54% no kopējās valsts teritorijas, salīdzinot ar 23% pagājušā gadsimta 20. gados. Augusi arī audžu kopkrāja. Piemēram, 1935. gadā Latvijas "zaļajā noliktavā" bija 176 miljoni kubikmetru koksnes, bet patlaban audžu kopkrāja vērtējama 629 miljonu kubikmetru apmērā. Tātad koku mums ir daudz!

Mežiem ir vairākas būtiskas funkcijas, sākot no dzīves kvalitātes uzlabošanas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un rekreācijas iespēju nodrošināšanas līdz vietējās ekonomikas atbalstam.

Informācijas sagatavošanā izmantotas grāmatas "Samaziniet klimata izmaiņas: lietojiet koksni!" (Eiropas Kokapstrādes nozares konfederācija (CEI-Bois), 2006) un "Latvijas kokrūpniecība" (Latvijas Kokrūpniecības federācija, 2007).

Kas, jūsuprāt, ir nozīmīgākais ieguvums no ilgtspējīgas būvniecības?

Vides resursu saudzēšana
21%
Finanšu ietaupījumi ilgtermiņā
20%
Droša, veselīga dzīves vide
20%
Visi augstāk minētie ieguvumi
20%
Ieguvumus neizprotu
20%
 
 
 
 

Piereģistrējies un saņem jaunumus e-pastā!


Apstiprināt