Kā koks palīdz mazināt klimata izmaiņas?

Ir divi veidi, kā samazināt CO₂ koncentrāciju Zemes atmosfērā: samazinot izmešu daudzumu vai piesaistot un uzkrājot CO₂. Mežiem un koksnes produktiem ir unikāla spēja nodrošināt abus šos emisiju samazināšanas veidus.

Oglekļa novadņu veicināšana

Augoši koki absorbē CO₂ un izdala O₂. Kā ziņo Edinburgas oglekļa kontroles centrs, vidusmēra koki, rēķinot uz vienu audzes kubikmetru, ar fotosintēzes palīdzību uzņem apmēram vienu tonnu oglekļa dioksīda un izdala 0,7 tonnas skābekļa.

Turklāt cilvēku apsaimniekotie meži efektīvāk uzņem oglekli nekā tie meži, kas paliek savā dabiskajā stāvoklī, jo jauni un intensīvi augoši koki uzņem vairāk CO₂ nekā pieaugušie koki.

Koku piesaistītais CO₂ nenokļūst atmosfērā visa koksnes izstrādājuma dzīves cikla laikā, kā arī pēc tā, ja koksnes produkciju pārstrādā un izmanto atkārtoti (piemēram, kokmateriāla plātņu vai reģenerētas koksnes veidā). Jo garāks ir koksnes izstrādājumu dzīves cikls, jo labvēlīgāk tas ietekmē apkārtējo vidi, samazinot enerģijas apjomu, kas nepieciešams šo izstrādājumu aizvietošanai.

Koksnes produkti ir oglekļa krātuves, nevis tā piesaistītāji, jo paši par sevi tie CO₂ no atmosfēras neuzņem. Kokmateriāliem ir svarīga loma mežu kā oglekļa piesaistītāju efektivitātes paaugstināšanā - gan tāpēc, ka tie pagarina laika posmu, kādā mežu uzņemtais CO₂ nenonāk atpakaļ atmosfērā, gan tāpēc, ka tiek veicināta mežu augšana.

Oglekļa avotu samazināšana

Enerģija, kas tiek izmantota, lai ražotu celtniecībai nepieciešamos būvmateriālus, parasti sastāda 22% no kopējās enerģijas, kas nepieciešama ēkai tās dzīves ciklā. Tāpēc jāpievērš uzmanība gan izvēlētajiem būvmateriāliem, gan ēkas konstrukcijas energoefektivitātei.

Pierādīts, ka nav neviena cita tik ērti izmantojama celtniecības materiāla, kura ražošanai būtu nepieciešams mazāks enerģijas patēriņš nekā koksnei. Koksnes ražošana un apstrāde ir ne tikai energoefektīva, koksni daudzos gadījumos var izmantot arī tādu energoneefektīvu materiālu kā tērauds, alumīnijs, betons vai plastmasa aizvietošanai.

Katrs koksnes kubikmetrs, kas tiek izmantots citu celtniecības materiālu aizvietošanai, samazina CO₂ emisijas atmosfērā vidēji par 1,1 tonnu. Ja to pieskaita 0,9 tonnām CO₂, kas tiek uzkrātas koksnē, katrs koksnes kubikmetrs kopumā piesaista divas tonnas CO₂. Pamatojoties uz šiem skaitļiem, koka ēku skaita palielināšana Eiropā par 10% nodrošinātu CO₂ samazinājumu par 25%, kā to nosaka Kioto protokols.

Koksnes izmantošana palīdz ekonomēt enerģiju arī ēkas dzīves cikla laikā, jo tās šūnveida struktūra dod izcilu termoizolāciju: kokam tā ir 15 reižu labāka nekā betonam, 400 reižu labāka nekā tēraudam un 1770 reižu labāka nekā alumīnijam. 2,5 cm biezai koka plātnei ir labāka siltumizturība nekā 11,4 cm biezai ķieģeļu sienai. Tieši tāpēc koks kļūst par arvien populārāku risinājumu.

Ja koksni pēc izmantošanas nevar izmantot atkārtoti vai pārstrādāt, tā joprojām var atbrīvot enerģiju sadegot. Taču, tā kā sadegšanas rezultātā izdalītais CO₂ daudzums nav lielāks par iepriekš uzkrāto enerģijas daudzumu, koksnes sadedzināšanai ir nulles oglekļa emisiju līmenis.

Informācijas sagatavošanā izmantota grāmata “Samaziniet klimata izmaiņas: lietojiet koksni!” (Eiropas Kokapstrādes nozares konfederācija (CEI-Bois), 2006).