ES tiesību akti koksnes izmantošanas veicināšanai
Vairākas Eiropas valstis saskaņā ar Kioto protokolu ir noteikušas mērķus CO2 izmešu samazināšanai, kā arī ievieš nacionālās likumdošanas metodes, lai nodrošinātu to, ka ēku celtniecībā vai remontdarbos izmantotie materiāli palīdz sasniegt izvirzītos mērķus.
Daudzos gadījumos šī likumdošana ir atbalstījusi koksnes izmantošanas palielināšanu vai koksnes izvēli kā alternatīvu parastajiem celtniecības materiāliem, proti, tēraudam un betonam. Piemēram, Francijā likuma par gaisu un enerģijas racionālu izmantošanu regulējuma ietvaros tiek gatavots konkrēts dekrēts, lai "veidotu priekšnoteikumus kokmateriālu izmantošanas proporcijai sabiedriskajās ēkās".
Izmaiņas valstu būvnoteikumos stimulē daudzstāvu koka ēku celtniecību. Dānijā un Somijā koka ēkām tagad ir atļautais stāvu skaits līdz četriem stāviem, Šveicē - līdz sešiem. Zviedrijā stāvu skaitam ierobežojumi nav noteikti, tādēļ bieži sastopamas sešu stāvu koka ēkas. Lielākajai koka karkasa ēkai Lielbritānijā ir septiņi stāvi.
Latvijā daudzstāvu koka ēku būvniecība vēl joprojām ir liegta novecojušu ugunsdrošības normatīvu dēļ, kuru mainīšanai nepieciešama likumdevēja rīcība. Cerības koksnes kā dabiska materiāla plašākai izmantošanai būvniecībā vieš zaļā iepirkuma jautājuma aktualizēšanās. Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām, 2010. gadā vismaz puse iepirkumu par nodokļu maksātāju naudu ir jārīko, balstoties uz zaļajiem kritērijiem. Koksnei kā atjaunojamam un ilgtspējīgam materiālam šajā kontekstā ir daudz vērā ņemamu priekšrocību.
Informācijas sagatavošanā izmantota grāmata "Samaziniet klimata izmaiņas: lietojiet koksni!" (Eiropas Kokapstrādes nozares konfederācija (CEI-Bois), 2006).
