Draudzīgākais būvmateriāls videi un cilvēkam
Lai izvēlētos videi un cilvēkam draudzīgāko būvmateriālu, ir jāņem vērā vairāki būtiski faktori. Pirmkārt, jāaplūko enerģija, kas tiek izmantota materiāla vai produkta ražošanai. Otrkārt, jāņem vērā produkta spēja ekonomēt enerģiju ēkas izmantošanas laikā. Treškārt, jāaplūko materiālu un produktu gala pārstrādes iespējas. Šādi iespējams aprēķināt ēkas ietekmi uz apkārtējo vidi celtniecības, izmantošanas un nojaukšanas laikā. Būvmateriālu CO2 ietekmes novērtēšanai visbiežāk tiek izmantotas divas metodes - dzīves cikla novērtējums un visa dzīves cikla izmaksu aprēķināšana.
Dzīves cikla novērtējums
Aizvien svarīgāks celtniecībā kļūst dzīves cikla novērtējums, kas ļauj noteikt ēkas komponenta ietekmi uz vidi visā tā dzīves cikla laikā. Tehnisko specifikāciju izstrādātājiem tiek pieprasīts ievērot izvēlēto produktu un materiālu ietekmi uz vidi, ņemt vērā materiālu izcelsmi, ražošanu un gala pārstrādi.
Šī metode aplūko materiāla izmantošanu trijās fāzēs - ražošanas, izmantošanas un izmantošanas cikla beigu fāzēs:
Jāņem vērā, ka dzīves cikla novērtējuma metodi ne vienmēr iespējams izmantot dažādu valstu materiālu un produktu salīdzināšanai, jo daudzās no tām ir atšķirīgs klimats, enerģijas ieguves avoti, arhitektūras tradīcijas, būvnormatīvi, infrastruktūra, politiskā situācija un celtniecības veidi. Dažās valstīs izmanto dzīves cikla novērtējumu, bet citās - visa dzīves cikla izmaksu aprēķināšanas metodi.
Salīdzinot koksni ar citiem būvmateriāliem (tēraudu, betonu, alumīniju un plastmasu), koksnes ražošanā ieguldītā enerģija ir neliela un CO2 izmešu līmenis ir negatīvs lielums.
Tādu materiālu kā tērauds un alumīnijs pārstrādes process bieži vien prasa ļoti daudz enerģijas. Arī kokrūpniecības nozarē enerģija ir nepieciešama, taču tā ir viena no retajām nozarēm, kas rada un izmanto visvairāk biomasas. Bieži vien kokapstrādes uzņēmums nodrošina sevi ar visu nepieciešamo enerģiju.
Daudzās Eiropas Savienības valstīs jaunceltajām ēkām ar likumdošanu nosaka siltuma lietderības koeficientu un ēkas enerģijas patēriņa rādītājus. Koka dabiskā siltumefektivitāte nozīmē to, ka, konstruējot energoekonomiskas ēkas, kokmateriāli var būt izdevīgāki par betona blokiem, ķieģeļiem vai citiem alternatīvajiem materiāliem. Kokam priekšroka tiek dota arī aukstos klimatiskos apstākļos, jo tā izmantošana samazina apkures izmaksas, vienlaikus nodrošinot ērtus un patīkamus dzīves apstākļus.
Koksnei un koksnes izstrādājumiem ir unikālas izmantošanas cikla beigu fāzes īpašības. Papildus tādu blakusproduktu kā zāģu skaidas, šķelda un atgriezumi pārstrādei kokskaidu plāksnēs, no pārstrādātas koksnes ražo daudzus citus izstrādājumus. Turklāt koksni arvien vairāk izmanto kā fosilo kurināmo aizvietotāju, nodrošinot sabiedrību ar atjaunojamas enerģijas avotu.
Visa dzīves cikla izmaksu aprēķināšana
Ņemot vērā pasaules klimata izmaiņas, arvien būtiskāks kļūst jautājums par līdzsvara starp ietekmi uz vidi un cenas un ieguvumu attiecību nodrošināšanu ilgtermiņā. Visa dzīves cikla izmaksu aprēķināšana ir metode, kas ļauj veikt produkta vai projekta salīdzinošo cenu novērtēšanu norādītajā laika periodā, ņemot vērā visus attiecīgos sākotnējo kapitāla izmaksu un nākotnes darbības izmaksu ekonomiskos faktorus (kopējās ēkas vai tās daļu izmaksas visa dzīves cikla laikā, ieskaitot plānošanas, projektēšanas, iegādes, darbības, uzturēšanas un nojaukšanas izmaksas, mīnus atlikusī vērtība).
Kopā ar dzīves cikla novērtējumu tā ļauj iegūt rūpīgu ekonomisko un vides novērtējumu, kas palīdz pieņemt lēmumus un izveidot efektīvu iepirkumu stratēģiju. Tas, ko sākotnēji varētu uztvert kā izvēli par labu lētiem risinājumiem, kalpošanas vai nojaukšanas laikā var izrādīties dārgs risinājums.
Piemēram, 2003. gadā konsultantu birojs, kas darbojas Londonā, Lielbritānijā, veica pētījumus par logu izmaksām. Salīdzinot sākotnējās specifikācijas, tika atklāts, ka dārgākajiem augstas kvalitātes koka logiem dzīves cikla izmaksas bija par 14% zemākas nekā polivinilhlorīda logiem.
Informācijas sagatavošanā izmantota grāmata "Samaziniet klimata izmaiņas: lietojiet koksni!" (Eiropas Kokapstrādes nozares konfederācija (CEI-Bois), 2006).
