Klimata izmaiņas ir tepat blakus
Pēdējos gados pasaules un Latvijas iedzīvotājus aizvien vairāk ietekmē globālās klimata izmaiņas.
Kā liecina biedrības "Zaļās mājas" 2008. gada rudenī veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati, 67% Latvijas iedzīvotāju novērojuši, ka pēdējo 20 gadu laikā ziemas kļuvušas siltākas un īsākas. 12% respondentu uztrauc tas, ka reālie laika apstākļi vairs neatbilst tradicionālajam gadalaikam, savukārt 6% respondentu konstatējuši, ka vasaras kļuvušas vēsākas.
20. gadsimts ir vissiltākais gadsimts kopš klimata novērojumu dokumentācijas aizsākšanas. Vairs nav šaubu, ka cilvēku darbība šīs pārmaiņas tikai paātrina.
Pēdējo 50 gadu laikā Ziemeļpola ledāju platība samazinājusies par aptuveni 20%. Globālās sasilšanas sekas ietekmē arī jūras un okeānus. Jūras līmenis visā pasaulē tikai 20. gadsimta laikā ir paaugstinājies par aptuveni 15 cm. Iedzīvotājus skar arvien postošākas un biežākas dabas katastrofas - sals, sausums, viesuļvētras un plūdi.
Klimata izmaiņu sekas dažādu procesu sarežģītās mijiedarbības dēļ ir grūti precīzi prognozēt. Tomēr, balstoties uz pētījumiem, kas veikti līdz šim, ir iespējams izcelt vairākas nozīmīgas tendences:
- ūdens līmenis okeānos un jūrās turpinās celties. Tas būtiski ietekmēs tos cilvēkus, kas apdzīvo piekrastes zonas un upju deltu apgabalus, kā arī piekrastes zemienes;
- izmaiņas dabiskajos biotopos novedīs pie tradicionālo augu un dzīvnieku sugu izzušanas, kā arī pie augu un dzīvnieku "migrācijas";
- saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, temperatūras paaugstināšanās tikai par 1° vai 2°C varētu veicināt malārijas odu izplatīšanos valstīs, kas atrodas ziemeļos.
Kā norāda lielākā daļa zinātnieku, galvenais cēlonis globālajai sasilšanai un nelabvēlīgajām pasaules klimata izmaiņām ir oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma palielināšanās atmosfērā.
Uzziniet vairāk par siltumnīcas efektu un globālo sasilšanu.Siltumnīcas efekts
Runājot par pasaules klimata izmaiņām, pirmais termins, kas jāaplūko, ir „siltumnīcas efekts". "Siltumnīcas efekts" attiecas uz procesu, kādā tiek aizturēts Zemes infrasarkanais starojums, izraisot pastiprinātu atmosfēras sasilšanu.
Saules enerģija sasniedz Zemi un sasilda tās virsmu. Uzkrātā enerģija pēc tam tiek atstarota un nonāk atpakaļ izplatījumā infrasarkanā starojuma formā. Lai arī gāzu josla Zemes atmosfērā dod pozitīvu efektu, jo tā uztur dzīvībai piemērotu temperatūru, palielinoties CO2 izmešu apjomam, šis atmosfēras slānis kļūst pārāk biezs. Tādējādi izejošais starojums nespēj pārvarēt aizvien pieaugošo atmosfēras gāzu barjeru, kas tiek dēvētas par "siltumnīcas efekta gāzēm", un veidojas savdabīga Zemes siltumnīca.
Globālā sasilšana
Kopš industriālās revolūcijas sākuma dažādu gāzu izmešu apjoms Zemes atmosfērā ir strauji pieaudzis, galvenokārt CO2 dēļ, kas rodas, sadedzinot fosilos izrakteņus enerģijai, kā arī tropu mežu nekontrolētās izciršanas dēļ. Cilvēka darbības rezultātā vidējā temperatūra 21. gadsimta pirmajā pusē katrus desmit gadus varētu paaugstināties par 0,1 līdz 0,4°C.
Saskaņā ar Zviedrijas kokrūpniecības federācijas datiem, kopš 19. gadsimta vidus CO2 koncentrācija atmosfērā ir palielinājusies par 30%.
Vismaz 60% novēroto klimata izmaiņu notiek paaugstināto CO2 emisiju dēļ, ko izraisījusi cilvēka darbība. Piemēram, fosilo izrakteņu dedzināšana dod sešus miljardus tonnu oglekļa emisiju gadā.
Informācijas sagatavošanā izmantota grāmata “Samaziniet klimata izmaiņas: lietojiet koksni!” (Eiropas Kokapstrādes nozares konfederācija (CEI-Bois), 2006) un pētījumu aģentūras “M9” 2008. gada rudenī pēc biedrības “Zaļās mājas” pasūtījuma veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati.
